» Notisias

Sesta, 19 Juli 2013

SEPI Vizita Sentru Oslo ba Vitíma Violénsia

Nu’udar parte ida husi vizita ba Noruega, Sekretária Estadu ba Promosaun Igualdade Sra. Idelta Maria Rodrigues halo vizita ba Sentru Oslo ba Vítima Violénsia iha loron 10 fulan Juñu 2013. Iha ne’e Sekretária Estadu troka ideias ho instituisaun ne’e nia diretora, Sra. Inger-Lise W. Larsen.

Sentru ne’ebé harii iha tinan 1978 ne’e mak uma mahon dahuluk iha Noruega ba vítima violénsia no daruak ne’ebé harii iha Europa hotu tiha Segunda Guerra Mundial (uma mahon dahuluk iha Europa harii iha Ingla-Terra). Sentru Oslo ba Vítima Violénsia mak uma mahon uniku iha sidade Oslo, kapital husi Noruega. Ida ne’e mak uma mahon boot liu iha nasaun ne’e. Uma mahon ne’e fornese tulun ba feto no labarik sira, inklui vítima husi tráfiku, kaben ho obrigasaun, no vítima husi kontrola sosiál no izolasaun ne’ebé extremu.

Sentru ne’e hahú iha tinan 1978 ho feto sira ne’ebé servisu voluntariu ajuda feto sira seluk, nu’udar parte husi movimentu libertasaun feto. Ohin loron, ema na’in 50-60 mak servisu nu’udar empregadu, kompostu husi traballadór sosiál, advogadu, psikólogu, no mestre. Liu husi sira nia esperiénsia, sira hatene katak padraun ne’e mak sira presiza hodi atende nesesidade husi grupu vulneravel sira.

Iha tinan 2010, Noruega promulga lei ida ne’ebé obriga katak kada munisípiu tenke iha uma mahon ida. Ohin loron iha rai ida ne’e tomak total iha uma mahon 52, ho orsamentu tinan-tinan $ 4 millaun, husi orsamentu estadu.

Iha kada uma mahun iha fatin ketak ba mane. Tanba estereótipu iha sosiedade, ba mane sira susar atu buka uma mahon tanba mane sira moe liu, maske sira hetan sofrimentu fiziku, seksuál no psikólojiku no materiál. Maibé feto sira vítima husi violénsia sofre liután. Kada fulan feto na’in 150-200 mak ba vizita uma mahon, buka tulun husi grupu akonselamentu, kursu, asisténsia legál asisténsia sira seluk husi instituisaun seluk. Day Center Oslo simu ema na’in 2.500-3.000 kada tinan, no Uma Mahon Oslo kada tinan simu feto hamutuk 350 ne’ebé lori oan hamutuk 300, no mane hamutuk ema na’in 25-30 ne’ebé lori oan 4-5. Vítima sira minimu presiza semana haat iha uma mahon hodi simu atendimentu oioin ne’ebé sira presiza, inklui hela fatin foun, halo fali estabilizasaun ba papel inan nian, apoiu ekonómiku no legal. Vítima barak liu mak hela durante fulan rua. Iha Lei kona-ba Uma Mahon ne’ebé regula katak estadu tenke ajuda vítima sira harii fila-fali sira-nia moris. Sai tia husi uma mahon, sei iha atendimentu hanesan asisténsia ba vítima hodi estabelese rede foun.

Fofoun, feto vítima barak mak la kohi buka tulun, tanba sira tauk lakon sira-nia oan, hetan deportasaun husi Noruega, no tanba presaun sosiál. Feto barak mak mai uma mahon hetan akompañamentu husi polisia, tanba sira-nia viziñu mak kontaktu polisia. Maibé, depois sira ba uma mahon dala 2-3, sira mós aprende sira-nia direitu nu’udar sidadaun Noruega, kompriende katak Governu sei fó ajudu ekonómiku sei karik sira le servisu, no deside la kohi tan hela hamutuk ho sira-nia laen ne’ebé violentu.

Vítima husi tráfiku hela hamtuk fali ho sira-nia familia iha sira-nia rai, maibé karik sira hakarak fo testemuña, sira bele hela iha Noruega hodi kompleta investigasaun no prosesu julgamentu. Hotu tiha, sira bele husu azilu, espesialmente tanba vítima tráfiku barak hetan ameasa ba sira-nia an no sira-nia familia.

Koñesimentu kona-ba violénsia doméstika menus iha Noruega, maske feto 1/3 moris iha violénsia nia laran durante tinan lima resin. Violénsia nunka teme maske ida ne’e problema ba sosiedade nivel hotu-hotu. Feto Noruega independente liu no tan ne’e sira moe loos bainhira iha violénsia.


Departamentu Media SEII | Author : Nug
Loron Boot SEPI
Loron Internasionál Feto RuráL
Loron Nasionál Feto Timor-Leste
Kampaña Loron 16 Ativismu Kontra Violénsia Hasoru Feto
Loron Internasionál Feto
Arkivu
Statistika Vizitantes

00666293

Ohin loron : 67
Hits ohin loron : 526
Total : 123308
Hits : 666293
Online : 2